Grāmata turpina stāstu par mazo zēnu Zigi – Zigfrīdu Ojaru Lipki un viņa vecākiem Žani un Johannu, kuri Otrā pasaules kara laikā izglāba vismaz 55 nāvei nolemtos ebrejus. Viens no glābējiem bija arī Zigis, kurš kopā ar savu draugu – suni Džeri sargāja slepeno bunkuru savās mājās Ķīpsalā. Stāsta otrajā daļā astoņgadīgais Zigis palīdz rakt paslēptuvi, iemācās brīdināt par briesmām un tuvāk iepazīstas ar bunkura iemītniekiem, kuriem nav viegli izturēt saspiestību un neziņu. Zigim jābūt ļoti uzmanīgam, lai nejauši neizpaustu bīstamo noslēpumu kaimiņu bērniem. Kad traģiski beidzas tēva iecere ar jahtu vest izglābtos uz Zviedriju, zēnu pārņem bailes un vainas apziņa – varbūt tieši viņa netīšām izmestie vārdi ir šīs nelaimes iemesls?
Grāmata ļauj gūt ieskatu par Žaņa Lipkes izveidoto unikālo, veiksmīgo glābšanas mehānismu, kurā bija iesaistīti vairāk nekā divi desmiti palīgu un nenotika neviena nodevība. Autore uzrunā bērnus kā to sabiedrības daļu, kas ir visbrīvākā no dažādiem aizspriedumiem un mītiem, dodot viņiem iespēju ielūkoties sarežģītajos notikumos un ieraudzīt tur pašu galveno: cilvēka individuālās izvēles iespēju, kas pastāv vienmēr, arī visgrūtākajos laikos, iespēju būt cilvēcīgam.
Burtnīcas dizains, ko veidojuši Rūta Briede un Artis Briedis, atsauc atmiņā grāmatas, ko savā bērnībā lasīja mazais Zigfrīds Lipke - viņa grāmatplauktā bija pirmskara “Mazās Jaunības Tekas” un kara laika izdevumi vienkāršos mīkstos vākos. Vēl vairāk šo pagājušā laika sajūtu pastiprinās mūsdienās aizmirsts grāmatnieku paņēmiens - grāmatas lapas tās pirmajam lasītājam ir jāatgriež pašam.
Stāsts adresēts gan bērniem, kuru vecums sakrīt ar galvenā varoņa Ziga vecumu (8-12 gadi), gan visiem citiem vēstures notikumos ieinteresētiem lasītājiem.
Grāmata tapusi sadarbībā ar Žaņa Lipkes memoriālu.